Kolas pussala
"Kolas pussala" (krievu: Кольский полуостров) ir liela pussala Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā. Tā robežojas ar Baltijas jūru rietumos, ar Barenca jūru ziemeļos un ar Balto jūru austrumos.
Īsa nozīme:
Tā ir arktiskā un subarktiskā klimata pussala ar bagātīgiem dabas resursiem (ūdeņraži, fosforīti, nefelīni), nozīmīgu zvejniecību, kā arī militāru un zinātnisku nozīmi (piemēram, polārās zvaigznes pilsēta un zinātniskie polārie institūti).
Pāris piemēri/vēsturiskie un ģeogrāfiskie fakti:
1. Zinātniskā nozīme – Kolas pussalā atrodas Kolas superdziļā urbuma (Кольская сверхглубокая скважина) vieta, kas bija dziļākā cilvēka izveidotā urbuma pasaulē (12 262 m). Tas izveidots ģeoloģisko pētījumu nolūkos.
2. Militārā nozīme – Pussala ilgu laiku bija svarīga Krievijas Ziemeļjūras flotes bāze, un tur atrodas slēgta pilsēta Severomorsk, kā arī citas militārās bāzes.
3. Daba un kultūra – Pussalā dzīvo sāmi (ziemeļu tauta), kuru tradicionālā dzīvesveida pamatā ir zveja, medības un briežkopība. Teritorijā ir arktiska tundra un mežu zona, kā arī daudzi upes un ezeri.
4. Ekonomika – Nozīmīga kalnrūpniecības nozare (ūdeņraža rūdas ieguve ap Kirovsku un Apatītiem), kā arī hidroenerģijas ražošana upēs.
5. Ģeogrāfiskās īpatnības – Pussala atrodās aiz Ziemeļu polārā loka, tādēļ ziemā tur valda pola nakts, bet vasarā – pola diena.
Ja vēlaties, varam apskatīt arī konkrētus faktus par pussalas pilsētām, vēsturi vai ekoloģiskajām problēmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.